Arvien pieaugošais otrais krīzes vilnis jau atkal liek aizdomāties par naudas vērtību. Pie situācijas attīstības negatīvā scenārija piesardzīgiem investoriem naudas uzkrājumi kļūst par nepieciešamību. 
Mihails Kuzņecovs,
Rietumu Bankas Ārvalstu valūtas tirgus nodaļas vadītāja vietnieks Šobrīd jaunus apgriezienus uzņemošās krīzes paradokss slēpjas tajā, ka dažādu valstu, un it īpaši Eiropas, valdības par katru cenu būs gatavas glābt lielus uzņēmumus un bankas no bankrota. Tas pats attiecas arī uz veselām valstīm, kas šobrīd piedzīvo grūtības, tādām, kā, piemēram, Grieķija, kas pastāvīgi balansē uz maksātnespējas robežas. Šī vēlme glābt „slīcējus”, lai ko tas arī maksātu, ir skaidrojama ar to, kas pretējā gadījumā ekonomiskā sabrukuma sekas būs tik tiešām neprognozējamas.
Par galveno atpaliekošo valstu vai uzņēmumu glābšanas instrumentu kļūst milzīgas naudas ieplūdes tautsaimniecību finanšu sektorā. No vienas puses tas sekmē naudas vērtības samazināšanos uz ekonomiskās attīstības palēnināšanās fona. Tomēr no otras puses nauda kā tāda kļūst arvien mazāk pieejama plašākam patērētāju lokam, jo attiecīgi aug arī bezdarbs, – un šis faktors var kavēt inflāciju.
Protams, ja klāt būs pamatīga krīze, neviens no tās neizkļūs cauri sveikā. Bet pie jebkura negatīvā situācijas attīstības scenārija tieši naudas uzkrājumi kļūst par nepieciešamību. Tāpēc šobrīd „apdrošināties” pret krīzi var ar sava valūtu portfeļa izveidi, kas sastāv no galvenajām pasaules valūtām. Prioritāte šajā portfelī ir tradicionāli jāatdod tai valūtai, kura nepieciešama norēķiniem biznesā un citiem pastāvīgajiem izdevumiem.
ATBILDĪBAS IEROBEŽOJUMS Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
