Jau vairāk nekā divus mēnešus, kopš tika pazemināts ekonomikas varenākās lielvalsts – ASV – suverēnais reitings, finanšu tirgus pārņēmušas trīsas. No tā brīža ekonomisti sludina trauksmi – AVS ekonomiskā izaugsme un darba tirgus atlabšana palēninās, eiro zonas valstis nospiež pieaugošā parādu nasta, bet straujā Ķīnas – viena no pasaules ekonomikas dzinējiem – vētrainā izaugsme, visticamāk, pakāpeniski kļūs lēnāka. Investori tūlīt pat atcerējās 2008. gadu, kad bankas „Lehman Brothers” bankrots izraisīja nogruvumu finanšu tirgos. Daudziem tirgus dalībniekiem rodas jautājums – kur ieguldīt naudu, kad, šķiet, jaunas recesijas vilnis vairs nav aiz kalniem? 
Igors Zujevs, Rietumu Bankas analītiķis Uz milzīgās nenoteiktības fona īpaši pieprasītas ir tā dēvētās „miera ostas”. Par tādām pieņemts uzskatīt Amerikas dolāru, ASV valsts obligācijas, zeltu, Šveices franku un Japānas jenu. Viens no šā „zelta piecinieka” dalībniekiem jau ir zaudējis īpaši drošā aktīva statusu – tas ir franks, kuru Šveices Nacionālā banka pakļāva valūtas intervencei, nosakot maksimālo franka kursu 1,20 franku atzīmē pret eiro.
Pievilcību pakāpeniski zaudē arī zelts. Sasniedzot absolūto cenas rekordu pie atzīmes 1920 dolāri par Trojas unci, zelta cena koriģējās par 15,7% līdz 1600 dolāriem par Trojas unci. Šobrīd zelta kursa cenas konsolidējas pie 1600
–1680 dolāriem par Trojas unci. Neraugoties uz to, ka cenu līmenis ir tuvu maksimālajam, saglabājas augsts fiziskā zelta pieprasījums. Daudzi investori vēl aizvien uzskata zeltu par vienu no drošākajiem aktīviem, kas nodrošina pret papīra naudas vērtības zudumu un pieaugošo neskaidrību par pasaules ekonomikas izaugsmes perspektīvām. Tomēr visi tie faktori, kuri šobrīd padara zeltu par pievilcīgu aktīvu, rīt var aiziet nebūtībā. Tādēļ nedrīkstētu aizmirst par nodrošinājumu, kas var būt pieejams, pārdodot zelta nākotnes līgumus
(futures). Mēs uzskatām, ka zeltam ir izteiktas „burbuļa” pazīmes, un tas var „pārsprāgt” jebkurā brīdī.
Neraugoties uz visu akciju tirgu pārņēmušo svārstīgumu un paniku, netrūkst pievilcīgu aktīvu. Krievijas tirgū vispievilcīgākais ir naftas un gāzes sektors. Starp konkrētiem uzņēmumiem minēsim „Novatek”, „Gazprom”, „Lukoil” un „Rosņeft”. Eiropas tirgū liela uzmanība tiek veltīta banku sektoram, kas Eiropas Savienības problemātisko valstu valsts parādu augstās ekspozīcijas dēļ ir kļuvis krietni lētāks.
Par pēdējo šīs situācijas piemēru kļuva franču un beļģu banka „Dexia”. Perifērijas valstu parādi "Dexia” bilancē sasniedz 21 miljardu eiro, tostarp Grieķijas obligācijas 3,5 miljardu eiro apmērā un Itālijas obligācijas 15 miljardu eiro apmērā. Otrajā ceturksnī „Dexia” norakstīja Grieķijas parāda vērtību par 377 miljoniem eiro un cieta zaudējumus 4 miljardu eiro apmērā. Tā iespaidā otrdien bankas akcijas kritās par 22% un nostiprinājās pie 1,00 eiro par akciju.
Banku krīze rada nopietnus draudus Eiropas Savienības ekonomikai, un tādēļ ES finanšu ministri sākuši apspriest iespēju rekapitalizēt Eiropas bankas. Cenas rādītājs attiecībā pret peļņu (P/E) banku sektorā ir 7,4, bet cenas rādītājs attiecībā pret bilances vērtību (P/B) – 0,56. Mūsuprāt, visdrošākie ir HSBC, „Standard Chartered”, „Banco Santander” un „Intesa Sanpaolo” vērtspapīri. Riskantākām stratēģijām piemērotas ir tādas bankas kā „Societe Generale”, „Deutsche Bank”, „BNP Paribas”, „Commerzbank” un „Dexia”. Banku rekapitalizēšanai var būt nepieciešams līdz 208 miljardiem eiro, taču, neraugoties uz tik milzīgu summu, Eiropas valdībām, visticamāk, nāksies pieņemt lēmumu par banku glābšanu, jo neviens nevēlas, lai atkārtotos „Lehman Brothers” gadījums.
Preču un izejvielu tirgos novēro rūpniecisko metālu cenu dinamiku. Piemēram, varš kļuvis par 35% lētāks. Kā zināms, tad pieprasījums pēc vara ir viens no ekonomikas stāvokļa indikatoriem, jo „sarkano metālu” plaši lieto rūpniecībā. Visvairāk vara pasaulē patērē Ķīna, tādēļ pieprasījuma kritums liek domāt, ka ekonomiskā izaugsme Ķīnā nedaudz palēninās. Kopumā investoru riska apetīte saglabājas zema, preču cenu kāpums ir maz ticams. „Īsajās pozīcijās” ir iespējams iegādāties tādus aktīvus, kā kokvilna un dabasgāze.
Tuvākajā laikā investori rūpīgi sekos parādu krīzes attīstībai eirozonā, tostarp Grieķijā. Liela uzmanība tiks veltīta ziņām par ASV darba tirgu. Ja saglabāsies slikta makroekonomiskās statistikas tendence un Eiropas varas pārstāvji kavēsies pieņemt lēmumu par palīdzības sniegšanu problemātiskajām valstīm, situācija tirgos pasliktināsies un mūs tiešām sagaidīs 2008. gada atkārtošanās.
ATBILDĪBAS IEROBEŽOJUMS Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
