Grāmatai ir divas daļas: Lijas Krasinskas atmiņas „Tā bija. Etīdes no manas dzīves” un vēsturnieka un publicista Aleksandra Malnača pētījums „Lija Krasinska un viņas laiks”.
Lija Krasinska stāvējusi pie mūzikas zinātnes šūpuļa Latvijā. Būdama pianiste un komponiste pēc izglītības, Jāzepa Vītola studente, viņa pievērsās pedagoģiskajai, bet pēc tam arī zinātniskajai darbībai. Laikabiedri atzina viņu par zinātnieci, augstu vērtēja kā pedagoģi, cienīja kā publicisti un dievināja kā izcilu un ļoti populāru lektori. Neviena mūzikas zinātnes darbības joma viņai nebija sveša.
Lija Krasinska 45 gadus Konservatorijā pasniedza krievu un padomju mūzikas vēsturi un vadīja īpašu mūzikas zinātnes kursu, ko sekmīgi pabeidza 44 muzikologi, no kuriem daudzi pēc tam kļuva par ievērojamiem Latvijas muzikālās kultūras darbiniekiem. Viņa publicēja vairāk nekā 40 zinātniskus un metodiskus darbus, tostarp 11 monogrāfijas, kas veltītas latviešu, krievu un padomju mūzikas vēsturei un teorijai. 1961. gadā Lijai Krasinskai tika piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces tituls; 1976. gadā – mākslas zinātņu doktora grāds. Pārtraukusi aktīvu pedagoģisko darbību, viņa atgriezās pie mūzikas sacerēšanas, papildinot ar savu devumu vokālās mūzikas un instrumentālās kamermūzikas žanru.
Lija Krasinska nodzīvoja ilgu mūžu. Viņas dzīve ritēja lielu vēsturisku notikumu un globālu pārmaiņu laikā, dažreiz saduroties ar tiem. Atmiņas aptver visus viņas ilgās dzīves posmus, kas tās padara īpaši interesantas lasītājiem, turklāt tām piemīt liela ticamības pakāpe.
Atmiņas papildina Aleksandra Malnača monogrāfija „Lija Krasinska un viņas laiks”, kurā aplūkotas memuāros skartās tēmas un 20. gadsimta pirmās puses notikumi. Šis darbs tapis, rūpīgi pētot dokumentus dažādos Latvijas un Krievijas arhīvos. Monogrāfijā izmantoti arī materiāli, ko autoram piedāvāja citu lielās Krasinsku ģimenes atzaru pārstāvji, kuri pašlaik dzīvo Latvijā, Krievijā, Vācijā un Izraēlā. Monogrāfiju caurvij vairāki motīvi: viena cilvēka un vienas ebreju ģimenes dzīve, Latvijas ebreju kopienas vēsture, kam bija piederīgs arī memuāru autors un valsts, kurā viņi dzīvoja, vēsture.
Uzstājoties grāmatas prezentācijā, Rietumu Bankas Labdarības fonda valdes priekšsēdētāja vietnieks Sergejs Grodņikovs atzīmēja ļoti nopietnu un rūpīgu autora pieeju, strādājot pie memuāriem un komentāriem. Kā arī vērsa uzmanību uz to, ka Lijas Krasinskas liktenis brīnumaina veidā saista mūsdienas ar pirmskara Latvijas un tās ebreju kopienas dzīvi. “Lasot šo grāmatu, mēs varam izjust ebreju ierasto ikdienišķo dzīvi pirmskara Latvijā, kad te pastāvēja liela un plaukstoša ebreju kopiena, kura praktiski pilnīgi tika iznīcināta Holokausta laikā”, teica Grodņikova kungs.
Dažas tēmas tik detalizēti atspoguļotas krievu valodā pirmoreiz: Latvijas Konservatorijas dibināšanas un attīstības vēsture tās pirmajā, Vītola periodā; attiecību vēsture starp Latvijas Izglītības ministrijas Krievu nodaļas un Ebreju nodaļas darbiniekiem, dažas Zālamana skolas vēstures lappuses; atsevišķas Latvijas ekonomikas vēstures problēmas starpkaru periodā, tostarp nodokļu sistēmas veidošanas un funkcionēšanas jautājumi, kā arī virkne citu.
Grāmatā aktualizēta tēma par Staļina represijām, kas traģiski skāra arī tuvus Krasinskas radiniekus, tostarp tiek parādīta saikne starp Lijas Krasinskas brāļa Zālamana Krasinska „lietu” un Marinas Cvetajevas dzīvesbiedra Sergeja Efrona bēdīgo likteni.
L. Krasinskas atmiņas un A. Malnača monogrāfija ir papildinātas ar zinātniskām atsaucēm un ilustrētas ar unikāliem attēliem, kam ir vēsturiska vērtība.
Grāmatas sagatavošanu un izdošanu atbalstījusi Latvijas Ebreju kopienas padome un Rietumu Bankas Labdarības fonds.
Grāmatas prezentācijā piedalījās Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise Gaļina Rosijska, Hermaņa Brauna fonda direktore pianiste Inna Davidova un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas māceklis Daniils Micķevišc (pedagoģe Ilze Treija). Prezentācijas tehnisko pusi augstākajā līmenī nodrošināja Latvijas Mūzikas akadēmija, tādejādi godinot savas absolventes un ilggadīgās profesores Lijas Krasinskas piemiņu. Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
