Finanšu tehnoloģijas ir viena no perspektīvajām jomām, ko mūsdienās aktīvi attīsta valstis, kuru darbība ir vērsta uz ekonomikas ilgtermiņa izaugsmi. Arī Latvijai šajā ziņā ir liels potenciāls, bet tā īstenošanai jāpieņem vairāki nozīmīgi lēmumi.
Renāts Lokomets, Rietumu Bankas Valdes loceklis Profesionāļi jau vairākkārt ir diskutējuši par valsts „ekosistēmas“ pilnveidošanu finanšu un tehnoloģiju nozares attīstīšanai. Šie jautājumi tika aktualizēti arī pērn Rīgā notikušajā biznesa forumā „Riga Venture Summit“, kas norisinājās starptautiskās konferences „Silicon Valley Comes to the Baltics“ ietvaros.
Tagad ir pienācis laiks nopietni aizdomāties par šo Latvijā tik perspektīvās nozares attīstībai svarīgo ideju praktisko īstenošanu.
Par to, ka jaunās tehnoloģijas mūsdienās pasaulē ir viena no izteiktākajām prioritātēm, liecina arī skaitļi par ieguldījumiem finanšu un tehnoloģiju jomā
— 2014. gadā tie bija 12 miljardi dolāru, kas ir četras reizes vairāk nekā pirms gada. Ja Latvijā nonāktu kaut maza daļiņa šo ieguldījumu, tai skaitā jau zināmās Eiropas jaunuzņēmumu attīstības programmas ar risku kapitāla fondu palīdzību, tad tas mums dotu nozīmīgu izaugsmes impulsu.
Attīstītajās valstīs centrālās un vietējās varas līmenī tiek pielikts daudz pūļu, lai šajā vidē piesaistītu ieguldījumu, tostarp arī riska kapitālu. Tas tāpat attiecas uz Eiropas Savienību — viss liecina par to, ka ieguldījumu apmērs šajā nozarē tikai turpinās palielināties. Vairāku valstu likumdevēji pamatoti uzskata, ka atvieglojumu režīms šai nozarei perspektīvā bagātīgi atmaksāsies. Aplūkosim, piemēram, Izraēlas pieredzi. Aptuveni pirms 20 gadiem tā valsts līmenī sāka veicināt ieguldījumus augsto tehnoloģiju sektorā, un šobrīd ir viena no pasaules līderēm šajā jomā.
Nevar ignorēt faktu, ka daudzas valstis savstarpēji konkurē, lai piesaistītu jaunas uzņēmējdarbības, un Baltijas valstīm būtu jādomā par reģiona konkurētspējas palielināšanu kopumā. Tādēļ mums būtu jāmācās no tādu valstu pieredzes, kuras veiksmīgi risina šādus jautājumus, un vismaz nevajadzētu atpalikt no tām. Lietuva ir avangardā — pēdējo gadu laikā tā ir izpelnījusies tādas valsts reputāciju, kas ir gatava nākt pretī ārvalstu ieguldītājiem, kuri tās teritorijā plāno attīstīt uzņēmējdarbību jauno tehnoloģiju jomā. Tas attiecas gan uz atvieglojumiem un vienkāršotām procedūrām attiecībā uz speciālistiem atbraucējiem, gan uz administratīvo atbalstu, kā arī uz kopējo labvēlīgo politiku, atvērtības un draudzīguma atmosfēru.
Latvijai derētu ņemt vērā kaimiņvalsts piemēru un īstenot vairākas nozīmīgas iniciatīvas, pieņemt dažus lēmumus, kuri, esmu pārliecināts, padarīs mūsu valsti konkurētspējīgāku, tostarp arī starptautiskajā tirgū. Tehnoloģiskās jomas specifika ir tāda, ka uzņēmumi, kas tajā darbojas, ir ārkārtīgi mobili, un viegli var mainīt atrašanās vietu. Citiem vārdiem sakot, tiklīdz valstī sāk mainīties apstākļi, tiek veikti konkrēti pasākumi, kas paredzēti ieguldījumu klimata „iesildīšanai“, un rezultāts parādās ļoti ātri.
Piebildīšu, ka tamlīdzīgas iniciatīvas guva plašu uzņēmējdarbības, sabiedrisko un politisko darbinieku atbalstu arī „Silicon Valley Comes to the Baltics“ norises laikā, kas rada pamatu cerībām un ticībai perspektīvā. Īpaši vēlos akcentēt to, ka visām šīm idejām nav nepieciešami nekādi ieguldījumi valsts līmenī — tie ir vērsti uz labvēlīgu apstākļu radīšanu jaunajiem uzņēmumiem. Un viens no šādiem apstākļiem varētu kļūt zemāka ienākuma nodokļa ieviešana uzņēmumiem, kuri savas preces un pakalpojumus realizē tikai ārpus valsts robežām, kā tas ir pieņemts pasaules praksē.
Valstī kopumā un Rīgā pašvaldības līmenī ir mērķtiecīgi jāveido vide, kas ir labvēlīga riska kapitāla ieplūšanai. Latvija var kļūt par pievilcīgu platformu transnacionālu uzņēmumu biroju atvēršanai, kas rezultātā radīs darbavietas, palīdzēs attīstīties IT klasteriem un līdz ar tiem nekustamā īpašuma objektiem, kā arī nesīs citus labumus, kādi loģiski izriet no šī procesa, kas tādējādi darbojas Latvijas iedzīvotāju labklājības interesēs.
Otrs ar to cieši saistītais jautājums attiecas uz nepieciešamību vienkāršot darba vīzu saņemšanu starptautisko uzņēmumu jaunatveramo biroju darbiniekiem Latvijas teritorijā (Rīgā). Tas ļautu investoriem operatīvi pieņemt lēmumus un kļūtu par lielu plusu, izvēloties tieši mūsu valsti un tās galvaspilsētu.
Neapšaubāmi, tieši Rīga mūsu valstī ir visperspektīvākā vieta, raugoties no jaunu tehnoloģisko uzņēmumu attīstīšanas viedokļa. Tieši šeit varētu izveidot brīvas ekonomiskās zonas ar nodokļu atvieglojumiem izstrādes un IT biznesa attīstīšanai (starp citu, biznesa foruma dalībnieki arī šo ideju atbalstīja „uz urrā“). Tādas zonas Baltijā jau ir, un tās paredz arī atbrīvojumu no peļņas nodokļa maksāšanas uz 5 gadiem, bet uz 10 gadiem — no nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas, ja uzņēmumā tiek veikti no miljona eiro lieli ieguldījumi. Rīgas domes nostāja šajos jautājumos arī ir ļoti svarīga.
Piebildīšu, ka visas šīs idejas nav principiāli jaunas, tās jau Latvijā ir dzirdētas un veiksmīgi darbojas daudzās valstīs, turklāt vienlaikus pilnībā atbilst, piemēram, Eiropas tiesību aktu prasībām. Nepastāv nekādi iedomājami šķēršļi to īstenošanai Latvijas augsnē. Tieši pretēji, mums tieši ir tam nepieciešamie priekšnosacījumi: attīstītas tehnoloģijas, viens no pasaulē augstākajiem interneta ātrumiem, labi speciālisti, liberāla un stabila Eiropas likumdošana, izdevīga ģeogrāfiskā atrašanās vieta.
Viena no vadošajām nozarēm mūsdienu Latvijā ir finanšu pakalpojumi. Šajā jomā mums ir lieliski speciālisti, iestrādnes, attīstīts banku sektors, rodas attīstītas finanšu un tehnoloģiju kompānijas, piemēram, „Swipe“, „4Finance“, „Mintos“ un „Twino“, kuras aktīvi attīsta jaunās paaudzes finanšu pakalpojumus. Protams, to skaits palielināsies, ja tiks radīta optimāla ekonomikas un nodokļu vide. Saskaņā ar statistiku ieguldījumi jaunuzņēmumu nozarē Latvijā savu kulmināciju (ap 50 miljoniem eiro) sasniedza 2014. gadā, turklāt to pamatdaļu veido ārvalstu kapitāls. Mūsu spēkos ir veikt pasākumus, lai šī tendence attīstītos.
Tādi pasākumi kā „eCom21“, „Rietumu Fintech Challenge“ un „SV2B“ propagandē mūsu tirgu un mūsu iespējas tālu pāri Baltijas reģiona robežām. Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir iespēja iekļūt to attīstīto valstu vidū, kuras ievieš progresīvus jaunievedumus un izmanto savu potenciālu perspektīvu nozaru attīstīšanai, bet līdz ar to — arī savas ekonomikas un uzplaukuma nākotnes labā.
Padarīt Latviju un Rīgu par vienu no globālās „silīcija ielejas“ platformām ir pavisam reāli. Bet ir svarīgi saprast, ka tas ir atkarīgs no mums pašiem, no mūsu lēmumiem un centieniem. Mums ir jāapzinās savs potenciāls un savas iespējas, jāizvirza izpildāmi mērķi un mērķtiecīgi jāvirzās pretī to sasniegšanai. Tādējādi mēs izveidosim pamatu mūsu valsts tālākai ekonomiskajai attīstībai un uzplaukumam, un tas jau ir visu Latvijas iedzīvotāju interesēs.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
