Par demokrātijas ideālu uzvaru Irānā maksās Eiropas automīļi. ES valdību lēmums par embargo izsludināšanu naftas ievešanai no šīs valsts izraisīs strauju degvielas cenu kāpumu, tostarp arī Latvijā.
Igors Zujevs, Rietumu Bankas eksperts 
Pašreizējo benzīna cenu dinamiku Latvijā izskaidro vairāki faktori. Pirmkārt, būtiska ir valsts nodokļu politikas loma, jo neatņemama degvielas mazumtirdzniecības cenas daļa Latvijas degvielas uzpildes stacijās, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, ir akcīzes nodoklis.
Piebildīsim, ka ES dalībvalstīs akcīzes daļa mazumtirdzniecības cenā būtiski atšķiras, neraugoties uz Eiropas valdību centieniem šajā jautājumā ieviest vienotu nodokļu politiku. Piemēram, Nīderlandē akcīzes nodoklis veido 60% no mazumtirdzniecības cenas – tieši tādēļ tulpju zemē ir visaugstākās benzīna cenas – 1,22 lati par litru. Starp „līderiem” akcīzes nodokļa ziņā ir arī Lielbritānija, Grieķija un Zviedrija. Caurmērā cena Eiropā ir apmēram 1,05 lati (1,48 eiro) par litru.
Latvijā akcīzes nodoklis veido 50% no benzīna mazumtirdzniecības cenas un 43% no dīzeļdegvielas cenas. Kaimiņos Baltijas valstīs šis rādītājs atrodas līdzīgos līmeņos, kas arī izskaidro ārkārtīgi nelielo cenu atšķirību starp tām. Taču, ja atskatāmies uz Eiropu, Baltijas, tostarp Latvijas, nodokļu dienestiem vēl ir, uz ko tiekties.
Otrkārt, janvārī Latvijā stājās spēkā prasība enerģētikas uzņēmumiem uzglabāt obligātās degvielas rezerves. Tādējādi aug benzīna tirgotāju izdevumi, kas neizbēgami izraisa cenu kāpumu uzpildes stacijās.
Tomēr svarīgākais benzīna cenu kāpuma faktors tuvākajā nākotnē būs saistīts ar ES Irānas naftai izsludināto embargo. Latvijā tirgojamā degviela tiek ražota Norvēģijā un Somijā, Krievijas benzīna tirgū tikpat kā nav. ES valstīs ik dienu tiek importēti līdz 700 000 barelu naftas, tostarp no šobrīd nežēlastībā kritušās Irānas.
Uz Eiropas valdību lēmumu par embargo noteikšanu Irānas valdība atbildēja ar draudiem pārtraukt piegādes, pat negaidot, kad izbeigsies spēkā esošie līgumi. Šāda notikumu attīstība izraisīs strauju naftas cenu kāpumu, kas negatīvi ietekmēs naftas pārstrādātājus Eiropā. Ir acīmredzams, ka, izejvielai kļūstot dārgākai, gala produkts, šajā gadījumā benzīns un citi naftas produkti, kļūs ievērojami dārgāki.
Daži eksperti uzskata, ka līdz brīdim, kad spēkā stāsies Irānas naftai noteiktais embargo, var tikt sakārtotas izejvielu piegādes ES no tādām valstīm kā Lībija, Irāka un Saūda Arābija. Taču šī pāreja, pat ja tā notiks, nebūs ātra – tai būs nepieciešami vairāki mēneši. Un tikmēr, kamēr Eiropā nesāks darboties jaunie naftas piegādes kanāli, tās ekonomika kopumā un visi tās autobraucēji tostarp cietīs augsto benzīna, dīzeļdegvielas un motoreļļas cenu dēļ.
Tas viss liek domāt par to, ka autovadītājiem nebūt ne iepriecinošā perspektīva degvielas uzpildes stacijās uz cenrāžiem ieraudzīt viena lata skaitli diemžēl kļūst aizvien reālāka.
Eleonora Gailiša Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālr: +371-67020506
Fakss: +371-67020563
E-pasts:
[email protected]
